DĀRZA BURVĪBA VISAM GADAM
GADS: 2018
VIETA: BABĪTES NOVADS, DZILNUCIEMS
PLATĪBA: 1659 M2
DIZAINS: RUTA GABRANOVA, ANSIS BIRZNIEKS
Priežu augsto stāvu radītās šalkas, ezera spogulis meža ielenkumā un patīkams miers – šāda noskaņa valda netālu no Piņķiem esošā ciemā, kur vietu atradušas vairākas vienā konceptā veidotas privātmājas, bet tomēr - katra ar savu dvēseli. Šeit jau vairākus gadus savas dienas pavada arī mājas saimniece ar ģimeni.
No sākuma mājas iemītnieki aprada ar jauno dzīves vietu un ikdienas galvenajām nepieciešamībām un vēlmēm, kas attiecas gan uz māju, gan dārzu. Pats dārzs, atšķirībā no mājas, vēl nebija veidots, tādēļ radās sajūta, ka jauna elpa, telpas un funkcija jādod arī tam. Sajūtas par jauno dārzu saimniecei jau bija – tam jābūt dārzam, kurā manāms mežonīgums kā Latvijas pļavās, kur vērojama mūsu dabai raksturīgā mainība, bet, tai pat laikā, tam jābūt arī viegli kopjamam.
Dārzā dominē 2 arhitektoniski elementi, kas rada pirmo priekšstatu par dārza veidojošajiem elementiem – strikta dzīvojamā māja, kas veidota no dažādām plaknēm un dažāda augstuma sienu izvirzījumiem un balta, monolīta siena, kas atdala dārzu no meža. Ēkas arhitektūra ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kas ņemts vērā veidojot dārzu, lai, gan dārzs, gan māja, veidotu patīkamu harmoniju. Pēc tam, paraugāmies plašāk, lai uzķertu kopējo noskaņu, kas valda apkārt.
Dārza pamatstruktūra tiek veidota kā turpinājums arhitektūrai – ģeometriskās formas un taisnās līnijas ierāmē dobes un definē dārza telpas. Dažādos augstumos stādīti dzīvžogi, turpina mājas izvirzījumu motīvu, iezīmējot dārza kontūras. Savukārt, nedaudz paslēpties no ielas un kaimiņiem palīdz tūju un skābaržu dzīvžogi. Kad dārzam ir iedota skaidra struktūra, savu darbu sāk augi. Tie, kā stingrā rāmī ierāmēta glezna, veido dārzu – dažādas faktūras, toņu spēles atkarībā no gaismas, sajūtas, mainība, vērojot dārzu no dažādiem skatu punktiem un laikiem. Dobes tiek pildītas ar dabiska stila graudzāļu un ziemciešu kombinācijām, mīkstinot striktās formas. Tās ieskauj mājas terases, regulāros zāliena laukumus un paslēpto apļa formas zālienu, kas ļauj mājiniekiem “ienirt” dabiskajā dārza noskaņā. Puķu pļava atsevišķās zonās turpina piešķirt vieglumu dārza ainavai un palīdz atvieglot arī dārza kopšanu- mazinot pļaušanas platību. Vertikālu akcentu dārza vidē dod jau esošās priedes, daudzstumbru soliterkoki, kas iekombinēti dobēs un koka pergolas konstrukcija, kuru apvij vīteņaugi.
Netālu no virtuves terases, vietu atradis arī virtuves dārziņš ar rūsinātām, paceltām garšaugu kastēm un nelielu dārza noliktavu. Uz baltās sienas fona izceļas augļkoku špaleras, bet stādītie ogulāji dod gan ražu, gan atdala dārzu no kaimiņiem. Turpat arī augļkoku dārzs, caur kuru ved pļauta taciņa, kas savieno ēnas trasi ar virtuves dārziņu.
Dārzs ir ieguvis pavisam citu dinamiku, bet mājinieki - savu privāto dabas telpu, kas priecē ar savu sezonālo mainību, ļauj baudīt ikdienas un svētku mirkļus, un vienkārši būt ar sevi un saviem tuvajiem. Jaunais dārzs mijiedarbojas ar dabu, ar arhitektūru, bet galvenais - ar cilvēku.
